Daudziem cilvēkiem šodien ir nepareizs priekšstats par azbestu saturošu materiālu bīstamību, kas ir uzstādīti Eiropas Valstīs. Azbests lielākajā daļā būvmateriālos ir materiāla piedeva, kuras koncentrācija ir samērā zema (parasti robežās no 1% līdz 10%). Azbests nav bīstams cilvēka veselībai, ja vien tas nekļūst gaisā un netiek ieelpots. Lielākā daļa azbesta saturošo būvmateriālu ir tas, ko Darba drošības un veselības pārvalde (OSHA) sauc par „neskartiem” materiāliem. Tas nozīmē, ka azbesta šķiedras ir piesaistītas materiāla matricai un tās nevar brīvi peldēt gaisā. No otras puses, ja materiāls ir mehāniski bojāts šī matrica tiek iznīcināta vai pulverizēta, un šķiedras brīvi peldēs gaisā (pavisam noteikti).
["Operations and Maintenance – Managing Asbestos in Place in Buildings', The Asbestos Institute, 2019]
Pirms uzsākt ar azbestu saistītus nojaukšanas vai aizvākšanas darbus, uzņēmumiem jāpierāda sava kvalifikācija šajā jomā. Pierādījumus sniedz atbilstīgi valsts tiesību aktiem un/vai praksei. [15. pants]
Darba devējs veselības pārbaužu datus glabā vismaz 40 gadus pēc tam, kad beigusies iedarbība, un to veic atbilstīgi valsts tiesību aktiem un/vai praksei. [19. pants 3. punkts]
Higiēnas un arodslimību laboratorija (HASL) ir Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras Darba drošības un vides veselības institūts struktūrvienība, kas akreditēta Latvijas Nacionālā akreditācijas birojā (LATAK) kā testēšanas laboratorija kopš 1996. gada (akreditācijas apliecība).
Azbesta saturošie atkritumi ir bīstami atkritumi, saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 302 ,,Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus” pielikuma 787.punktu. Šādu atkritumu ierakšana zemē nepadara tos par nekaitīgiem atkritumiem, jo sava īpašuma teritorijā nav iespējams azbesta atkritumus apsaimniekot atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ir jāņem vērā, ka apstrādājot augsni, kura ir piesārņota ar azbesta atkritumiem, var notikt azbesta šīferī saistīto azbesta šķiedru atbrīvošanās, kuru ieelpošana ir kaitīga veselībai.
[Avots: VARAM]
Šī ir ļoti bīstama ilūzija. Namu īpašniekiem / apsaimniekotājiem nepietiek finanses ievērot šīs sarežģīti izpildāmās normas. Ja notiek demontāžas vai būvniecības darbi, cenu aptaujā vinnē tas kas devis viss zemāko cenu.
Ja būvdarbu koordinatori, būvdarbu veicēji vai santehniķi pareizi apsaimnieko azbesta atkritumus, mājas iedzīvotāji vai telpu lietotāji var atļauties nezināt par azbesta klātbūtni. Diemžēl, lielākā daļa, ne pirmie ne otrie nenojauš par azbesta klātbūtni. Valda izteikti liela neizglītotība, šājā jautājumā, iedzīvotāju vidū.
Atšķirībā no parastajiem "ikdienas" putekļiem, ko redzam, ja pēc sausas vasaras dienas uzpūš vējs, mēs redzam putekļu mākoni. Savukārt, azbesta putekļi paliek nepamanīti. Viņi ir krietni vieglāki un gaisā lido nenosēžoties līdz pat 48 stundām.
Kamēr azbesta saturošs izstrādājums netiek aiztikts, lauzts vai drupināts kaitējuma nav. Bet tiklīdz, šīs vecās trubas sāka remontēt, notiek kolosāls vides piesārņojums un pat krietni lielāks par to ko rada celtnieki. Tie vismaz zina ko dara un veic azbesta putekļu koncentrācijas mazināšanas pasākumus. Savukārt, no vecuma izžuvuši un izkaltusī azbestu saturošā izolācija pati sāk drupt un piesārņot gaisu.
Izbraucot ārpus pilsētas bieži vien redzam būvgružu paliekas, piem. uz ceļiem, vai teiksim kaudzēs sabērtus. Lielākoties šādos būvgružos var būt kaitīgie atkritumi. Ar tiem aizber bedres. Ir redzēts, ka šīfera loksnes sadrupinātas ber uz autoceļiem. Uzpūšot vējam, saulē izkaltētie putekļi kļūst par ķīmisko ieroci! Piem. Santehniķi vai pat citreiz mājas apsaimniekotāji remontē siltummezglus, pat neapzinoties ka tas ir azbests. Daudzos pagrabos situāciju pasliktina, ka tur atrodas arī ventilāciju šahtas un azbesta izplatībai tiek pakļauta visa ēka
Azbests ir kaitīgs tikai tad, ja tas ir sadalīts atsevišķās šķiedrās kā azbesta putekļi. Ja šīs šķiedras tiek ieelpotas vai nonāk saskarē ar barības vadu, tās var izraisīt nopietnas slimības. Tie galvenokārt ir cilvēki, kas regulāri strādā vai ir strādājuši ar azbestu. Ar azbestu saistītās slimības attīstās lēnām. Azbestozes simptomi var parādīties 10 līdz 20 gadu laikā, bet ar azbestu saistītu vēža formu simptomi — līdz pat 40 gadu laikā.
Noteikti nē. Pretēji viss pieņemtajam apgalvojumam, ka kaitīgumam pakļauti tie cilvēki kas strādā ar azbestu, viss vairāk pakļauti ir tie kas nezin par šo kaitīgumu. Ja dzīvojamā mājā, bērnudārzā vai skolā cilvēki vairākus gadus elpo gaisu no ventilācijas šahtām vai staigā garām apkures sistēmām kurās ir azbests, tie paspēj ieelpot vairāk azbesta daļiņu, nekā īslaicīgi azbesta vidē strādājošs santehniķis. Ieelpotās azbesta daļiņas organisms nespēj pārstrādāt un izvadīt ārā. Notiek uzkrāšanās.
Mēs ieteiktu pašiem šo sarežģīto šīfera vai azbesta šķiedru saturoša materiāla noņemšanu neveikt, jo viena kļūda var izrādīties letāla, un var iegūt neārstējamu onkoloģiju. Pastāv ļoti liels risks sabojāt veselību ne tika sev bet arī savai ģimenei. Izmantojiet tikai profesionālu azbesta apsaimniekošanas pakalpojumu.
Piem.: Uzņēmums Asbestos Lab ir saņēmis, gan licences, gan sertifikātus un tam ir ļauts Latvijā veikt azbesta atkritumu apsaimniekošanas starpniecību. Tāpat tiek nodrošināti utilizācijas dokumenti kā arī bīstamo atkritumu transportēšanu ar specializētu transportu līdz apglabāšanas poligonam.