1. Kas ir azbests?
Azbests ir materiāls ar šķiedrainu struktūru, kurš ir mehāniski stiprs un ārkārtīgi izturīgs pret karstumu un ķīmisko iedarbību. To bieži vien ieauž audumos, kurus var izmantot cementa un plastmasas pastiprināšanai.
2. Kādi ir azbesta veidi?
Ir vairāki azbesta tipi:
- aktinolīts;
- amozīts („brūnais” azbests);
- antofilīts;
- krizotils („baltais” azbests);
- krokidolīts („zilais” azbests);
- tremolīts.
Krokidolīts un amozīts ir divi bīstamākie azbesta veidi — tie rada vislielāko risku veselībai, ja tiek ieelpotas to šķiedras. Krokidolīta izmantošana tiek pakāpeniski izbeigta kopš 20. gadsimta 70.-ajiem gadiem. Tomēr daudzās vecākās celtnēs ir saglabājušās tā atliekas.
Ņemiet vērā — azbests nevienam nerada kaitējumu, ja to neapstrādā. Tas ir bīstams tikai tad, ja to zāģē, urbj vai kaut kādā veidā bojā.
3. Kur iespējams nonākt saskarē ar to?
Azbests joprojām atrodams dažās ēkās kā izolācijas materiāls, bet tas tika izmantots arī kā bremžu starpliku materiāls un kā siltumizolācijas materiāls cauruļvadiem un tvaika katliem (piemēram, uz kuģiem). Tas vēl joprojām var būt atrodams dažās vecākās ēkās, bet, tās atjaunojot, tas tiek aizvākts. Kopumā azbests mūsdienās tiek izmantots ļoti minimāli, jo pieejamas kļūst mazāk bīstamas alternatīvas. Tas vēl joprojām var būt atrodams dažās vecākās ēkās, kurās jūs strādājat vai kuras jūs apmeklējat, piemēram, spirta rūpnīcās, un uz dažiem — pārsvarā ne ES valstu — kuģiem.
4. Kādu kaitējumu tas var nodarīt?
Azbests ir kaitīgs tikai tad, ja tas ir sadalīts atsevišķās šķiedrās un ja šķiedras nokļūst gaisā kā azbesta putekļi. Ja šīs šķiedras tiek ieelpotas, tās var izraisīt nopietnas slimības. Tomēr tas ļoti reti notiek ar cilvēkiem, kas nav bijuši saskarē ar augstām azbesta koncentrācijām. Tie galvenokārt ir cilvēki, kas regulāri strādā vai ir strādājuši ar azbestu.
- Azbestoze ir neatgriezeniska plaušu sarētošanās, kas rada nopietnus elpošanas traucējumus. Tā var progresēt pat pēc tam, kad personai vairs nav saskares ar azbestu.
- Plaušu vēzis. Cilvēkus, kuri regulāri strādā ar azbestu, apdraud lielāks risks saslimt ar plaušu vēzi.
- Mezotelioma ir nedziedināms krūškurvja vai vēdera sienas vēzis. Vispār tās gadījumi ir sastopami ļoti reti, bet lielāks tās rašanās risks pastāv azbesta iedarbībai pakļautu darbinieku vidū.
Ar azbestu saistītās slimības attīstās lēnām. Azbestozes simptomi var parādīties 10 līdz 20 gadu laikā, bet ar azbestu saistītu vēža formu simptomi — līdz pat 40 gadu laikā.
5. Vai visas azbesta šķiedras ir bīstamas?
Tas atkarīgs no apstākļiem. Izšķirošais faktors ir šķiedru lielums — tām jābūt pietiekami mazām, lai tās varētu ieelpot, un vienlaikus pārāk lielām, lai tās varētu izelpot. Tāpēc kopumā visbīstamākās ir krokidolīta un amozīta šķiedras. Orientējoši — “bīstamās” šķiedras ir tās, kuras:
- ir mazākas par 200 miljonajām daļām no metra vai, ja vēl mazākas, tad
- mazāk nekā 3 miljonās daļas no metra diametrā.
Drošāk ir pieņemt, ka visas azbesta šķiedras ir bīstamas! Bet tās ir bīstamas vienīgi tad, ja tās ieelpo — nav pierādījumu, ka slimības izraisītu ar azbestu piesārņots ūdens.
6. Tiesību akti, kas attiecas uz azbestu
Ar Direktīvu 1999/77/EK no 2005. gada 1. janvāra ir aizliegta jebkāda azbesta izmantošana. Turklāt ar Direktīvu 2003/18/EK ir aizliegta azbesta ieguve un azbesta produktu ražošana un pārstrāde. Tomēr galvenā problēma ir saskare ar azbesta iedarbību aizvākšanas, nojaukšanas, apkopes un uzturēšanas darbību laikā.
Padomes 1983. gada 19. septembra Direktīva 83/477/EEK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā, tika grozīta ar Padomes 1991. gada 25. jūnija Direktīvu 91/382/EEK un pēc tam ar Padomes 1998. gada 7. aprīļa Direktīvu 98/24/EC un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. marta Direktīvu 2003/18/EK.
Tiesību akti stingri kontrolē visu tipu un visu formu azbesta ekspozīciju. Saskaņā ar 8. pantu darba devējs nodrošina to, lai neviens darba ņēmējs netiktu pakļauts tādai azbesta koncentrācijai gaisā, kas pārsniedz 0,1 šķiedru uz cm3, aprēķinot vidējo daudzumu astoņās stundās. Par jebkuru darbu, kas tieši saistīts ar azbestu, ir jāziņo atbildīgajai valsts iestādei.
Jums vajadzētu meklēt informāciju arī jūsu valsts tiesību aktos.
7. Kas darāms, lai samazinātu riskus?
Ja jums ir jāstrādā jebkādā vietā, kurā pēc jūsu domām varētu būt azbesta putekļi, jums jārīkojas šādi:
- jāuzmanās, lai neizkustinātu no vietas azbesta šķiedras;
- jāstrādā tikai īsiem laikposmiem; un
- jāizmanto atbilstoši elpceļu aizsardzības līdzekļi.
Ja ir nepieciešams pārvietot azbestu, tas jādara licencētam darbuzņēmējam. Nekādā gadījumā nemēģiniet aizvākt azbestu pats. Jebkurš apģērba gabals utt., par kuru zināms vai domājams, ka tas ir piesārņots ar azbesta putekļiem, pēc izmantošanas ir jāievieto marķētā plastmasas maisā. Attiecībā uz apģērba tīrīšanu jūsu darbavietas vadībai vajadzētu noslēgt līgumu ar veļas mazgātavu — tikai specializētas veļas mazgātavas var iztīrīt ar azbestu piesārņotu apģērbu.
Ņemiet vērā — pats labākais allaž ir vispār izvairīties no riskiem, tāpēc, ja zināt, ka kaut kur ir azbests — izvairieties no šīs vietas.
8. Ko darīt, ja man šķiet, ka esmu bijis pakļauts azbesta iedarbībai?
Jums vajadzētu meklēt informāciju arī jūsu valsts procedūrās. Tomēr ir ieteicams, lai darbuzņēmējs darbam ar azbestu pārbaudītu atmosfēru vietā, par kuru ir aizdomas, ka tā ir piesārņota. Ja koncentrācija ir vairāk nekā 0,1 ieelpojama šķiedra uz gaisa milimetru vidēji jebkurā nepārtrauktā četru stundu periodā (t.i., puse no maksimālā tiesību aktos atļautā līmeņa), ir nepieciešama steidzama rīcība. Meklējiet informāciju jūsu valsts pamatnostādnēs par ekspozīcijas ziņošanu un jebkādiem turpmākajiem pasākumiem — tie var būt, piemēram, datu reģistrēšana ilgstošā laikposmā (līdz pat 40 gadiem) un regulāras medicīniskās pārbaudes ik pēc diviem gadiem.
– Asbestos.com
– National Cancer Institute: Asbestos Exposure and Cancer Risk
[European Commission, 2012]