Šīferis mājās: vai tas ir bīstams un ko ar to darīt?
Pelēkais viļņotais šīferis klāj daudzu Latvijas māju, šķūņu un piršu jumtus, un tas gandrīz noteikti satur azbestu. Kamēr loksnes ir veselas un tās neviens neaiztiek, tās veselību būtiski neapdraud. Risks rodas, kad šīferi lauž, zāģē, urbj, slīpē vai tas pats sāk drupt.[1]
Kā atpazīt azbesta šīferi
Šīferis ir azbestcements: portlandcementa java, kurā azbesta šķiedras darbojas kā stiegrojums. Latvijā to ražoja Rīgā kopš 1935. gada un Brocēnos kopš 1938. gada, un 1000 plāksnēm patērēja ap 1250 kg cementa un 124 kg azbesta.[3]
- Izskats: pelēkas viļņotas vai plakanas loksnes. Azbestu saturoši materiāli visbiežāk ir pelēcīgi, ar šķiedrainu struktūru, un bojāti tie ir irdeni.[5]
- Vecums: ja jumts uzlikts pirms 2002. gada, pieņem, ka tas satur azbestu. Latvijā MK 2000. gada 25. aprīļa noteikumi Nr. 158 no 2001. gada 1. janvāra aizliedza azbesta un azbestu saturošu materiālu lietošanu un pārdošanu, tomēr vēl 2001. gadā ieveda vismaz 1380 t azbesta.[6] Visā ES azbesta lietošana ir aizliegta kopš 2005. gada.[4]
- Lūzuma vietā bieži redzamas smalkas šķiedras. Neplēs un nelauz loksnes, lai to pārbaudītu!
- Ja šaubies: paraugu var nodot akreditētā laboratorijā. Paraugu ņem no jau bojāta materiāla, un pēc tam bojāto vietu nofiksē ar ūdeni, fiksējošu šķīdumu vai līmi.[7][5]
Šīferis nav vienīgā vieta, kur mājā var būt azbests. Skaties lapā “Kur mājā slēpjas azbests”.
Vai mans jumts ir bīstams?
Azbests ir bīstams, ja tā šķiedras ieelpo.[4] Vesels šīferis, kuru neviens neaiztiek, šķiedras būtiski neizdala.[1] Taču laikapstākļu ietekmē materiāls nolietojas un sadrūp, pamazām izdalot kaitīgās vielas.[8]
Var atstāt, regulāri apskatot
- loksnes ir veselas, bez plaisām;
- virsma ir cieta, nedrūp;
- jumts netek un nav jāremontē.
Laiks plānot nomaiņu
- loksnes plaisā, lūst, ir caurumi;
- virsma drūp, malas irst;
- notekās vai zem jumta krājas pelēki gruži.
Ja maini jumtu
Drošākais variants ir uzticēt darbu uzņēmumam. Kopš 2025. gada decembra azbestu saturošu materiālu demontāžai uzņēmumam vajadzīga Valsts darba inspekcijas atļauja, un VDI savā tīmekļvietnē publicē sarakstu ar uzņēmumiem, kas to saņēmuši.[10] Pirms līguma pārbaudi, vai firma ir šajā sarakstā (vdi.gov.lv).
Ja jumtu tomēr noņem pats, ievēro šos soļus:
- Aizsardzība. Vienreizējās lietošanas virsvalks, cimdi, respirators P3 un apavi, kurus var nomazgāt.[11] Parasta putekļu vai medicīniskā maska neaizsargā.
- Sagatavo vietu. Aizver logus un durvis, bērnus un mājdzīvniekus turi tālāk no darba vietas, uz zemes izklāj plēvi. Darbu dari bezvēja laikā.
- Samitrini. Loksnes apsmidzini ar ūdeni (ar dārza smidzinātāju, nevis ar spiedienu), lai šķiedras nepaceltos gaisā. Darba vides gaisā azbesta šķiedras var saglabāties pat 70–80 stundas pēc darba.[12]
- Nelauz un nezāģē. Šīferi nedrīkst lauzt, jo rodas veselībai un videi bīstami putekļi.[11] Izskrūvē vai uzmanīgi izvelc stiprinājumus, loksnes nocel veselas un nemet zemē. Nelieto flex, zāģi vai urbi.
- Esi uzmanīgs uz jumta. Vecs šīferis ir trausls, un pa to nedrīkst staigāt, jo var izkrist cauri. Izmanto dēļus vai kāpnes.
- Iepako. Veselas loksnes krauj uz paletes un aptin ar plēvi, bet lauskas liek lielajos maisos (Big Bag; viens maiss maksā ap 7–8 €, 2023. gada dati).[13] Glabā atsevišķi no citiem būvmateriāliem.
- Pēc darba. Virsvalku, cimdus un filtru ievieto maisā kopā ar atkritumiem. Nomazgājies. Darba drēbes nenes mājās, jo šķiedras uz drēbēm var apdraudēt ģimeni.[14]
Kur nodot un cik maksā
Šīferis ir bīstamie atkritumi.[15] To drīkst nodot tikai atkritumu poligonos, kam ir Valsts vides dienesta atļauja.[2] Tur to apglabā atsevišķā nodalījumā.[9]
- Vietnē skiroviegli.lv 2024. gadā bija norādītas 18 pieņemšanas vietas azbestu saturošiem atkritumiem.[8] Aktuālā karte ir vietnē skiroviegli.lv.
- Rīgas poligonam “Getliņi” (2023. gada dati) nav atļaujas pieņemt azbestu, tāpēc no Rīgas reģiona šīferis jāved uz citu reģionu.[13]
- 2025. gadā bīstamo atkritumu apsaimniekotājs “BAO” nosauca cenu 550 € par tonnu bez PVN; tajā ietilpst transports, pagaidu uzglabāšana, pārpakošana un apglabāšana poligonā.[1] Cenas atšķiras, tāpēc salīdzini vairākus piedāvājumus. 10 loksnes sver aptuveni 0,2 t.[11]
- Pirms brauc, piezvani poligonam un noskaidro, vai šobrīd pieņem un kādā iepakojumā.
Valsts atbalsts šīfera nodošanai
Azbesta atbalsta programma (Klimata un enerģētikas ministrija, finansē Latvijas vides aizsardzības fonds) sedz visas izmaksas: iepakojumu, iepakošanu, transportu un nodošanu poligonā.[11]
- No vienas mājsaimniecības var nodot no 0,2 t (~10 loksnes) līdz 3 t (~150 loksnes).[11]
- Īpašumam jābūt pieteicēja īpašumā vai kopīpašumā, un tajā nedrīkst būt reģistrēta komercdarbība.[11]
- 2026. gada kārta bija paredzēta Latvijas Goda ģimenēm (budžets 300 000 €). Pieteikšanās beidzās 2026. gada 17. jūlijā; apstiprinātie pakalpojumu var saņemt līdz 2026. gada 30. novembrim.[11] No vienas mājsaimniecības var pieteikties tikai viens pieteicējs.[11]
- 2024. gadā pieteikties varēja trūcīgās un maznodrošinātās mājsaimniecības, no jūnija arī Latvijas Goda ģimenes.[16][17] 2025. gada kārta bija Goda ģimenēm;[18] 260 mājsaimniecības nodeva ap 685 tonnas šīfera.[2]
2027. gadam ministrija plāno tādu pašu finansējumu (300 000 €).[2] Nākamās kārtas izsludina ministrija, tāpēc seko līdzi kem.gov.lv un jautā savai pašvaldībai.
Ko nedrīkst darīt
- Aprakt šīferi zemē vai izmantot ceļu uzbēršanai.[2]
- Sasmalcināt un bērt ceļa segumā vai pamatnē, vai mazdārziņa dobju ejās.[1][16]
- Mest to sadzīves atkritumos vai kopā ar parastajiem būvgružiem.[1]
- Lauzt vai sasmalcināt: tā rodas bīstami putekļi.[11]
Par nelikumīgu šīfera apsaimniekošanu (piemēram, aprakšanu vai izmantošanu ceļa segumam) draud sods: fiziskām personām 70–700 €, juridiskām 280–1400 € (2025. gada dati), turklāt jāsedz arī savākšanas izmaksas.[1] Ierakts šīferis laika gaitā nolietojas un sadrūp, un azbests var nonākt augsnē, ūdenī un gaisā.[8]
Biežākie jautājumi
Vai drīkst dzīvot mājā ar šīfera jumtu?
Jā. Šīferis, kas nekustīgi atrodas uz jumta, kaitējumu nerada. Putekļi izdalās, kad to kustina, pārvieto vai sasmalcina.[1]
Vai lietusūdeni no šīfera jumta drīkst izmantot?
Laistīšanai parasti jā. Dzeršanai lietusūdeni no jumta neiesakām neatkarīgi no jumta materiāla. Azbests var nonākt organismā arī ar ūdeni,[12] taču pārliecinošu pierādījumu, ka norīts azbests kaitē veselībai, nav; slimības izraisa galvenokārt ieelpotas šķiedras.[19]
Pietiek ar parasto putekļu masku?
Nē. Vajadzīgs respirators ar P3 filtru,[11] kas cieši pieguļ sejai. Ar bārdu respirators pieguļ slikti.
Kaimiņš lauž šīferi un ber to ceļā. Ko darīt?
Ziņo Valsts vides dienestam lietotnē “Vides SOS” vai pa tālruni +371 26338800.[20] Vairāk lapā Piesārņojums un ziņošana.
Esmu jau lauzis šīferi bez aizsardzības. Vai man draud slimība?
Risks pieaug līdz ar saskares ilgumu un intensitāti,[4] taču drošas devas azbestam nav.[14] Nekrīti panikā, bet pastāsti par to ģimenes ārstam un turpmāk sargies. Ja smēķē, atmet: azbesta iedarbībai pakļautiem cilvēkiem smēķēšana plaušu vēža risku palielina 9–10 reizes.[12][21]
Vai drīkst šīferi uzglabāt sētā, līdz sakrāšu naudu nodošanai?
Turi veselas loksnes sakrautas un nosegtas ar plēvi, lai tās nedrūp un bērni tām netiek klāt. Ilgstoši glabāts šīferis laika gaitā nolietojas un sadrūp.[8] Ja atbilsti kādas valsts atbalsta kārtas nosacījumiem, piesakies, tiklīdz to izsludina.
Avoti
- LSM: Kur likt veco šīferi? Saimnieki cer uz valsts atbalstu (2025)
- KEM / LV portāls: Azbesta atbalsta programmā savākta 685 t šīfera (2025)
- I. Grosvalds, R. Grāvelsiņš (Rīgas Cementa un šīfera rūpnīca). Par tehnikas vēsturi Latvijas PSR, VI. Rīga, 1964
- I. Banduch, L. Lißner (Kooperationsstelle Hamburg IFE). Azbesta izraisītās arodslimības Centrālās un Austrumeiropas valstīs: kopsavilkums. EFBWW, 2013 (ar Eiropas Komisijas atbalstu)
- I. Mārtiņsone. Likumdošanas prasības (REACH, CLP, drošības datu lapas). RSU DDVVI seminārs “Ķīmisko darba vides riska faktoru novērtēšana būvniecībā”, Rīga, 30.09.2020 (prezentācija)
- Valsts darba inspekcija: Azbests (informatīvs materiāls)
- A. Seile. Azbestu saturošu materiālu inventarizācija ēkās, atpazīšana un identifikācija. RSU HASL, 2015 (prezentācija)
- LV portāls: Nepieciešama sabiedrības izpratne par azbestu saturošo atkritumu bīstamību (2024)
- MK 2011. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 301 par azbesta radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu
- MK 2004. gada 12. oktobra noteikumi Nr. 852 “Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu” (redakcija ar MK 09.12.2025. noteikumu Nr. 731 grozījumiem)
- KEM / LV portāls: Latvijas Goda ģimenēm pieejams atbalsts azbestu saturošā šīfera nodošanai (2026)
- D. Sprūdža, Ž. Martinsone. Azbesta ietekme uz veselību. RSU Darba drošības un vides veselības institūts, Higiēnas un arodslimību laboratorija, 2015 (semināra prezentācija)
- VARAM: Izvērtējums par azbestu saturošo atkritumu apjomiem Latvijas pašvaldībās (2023)
- Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/2668, ar ko groza Direktīvu 2009/148/EK (latviešu valodā)
- MK 2011. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 302 “Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus”
- VARAM / LV portāls: Atbalsta programma trūcīgajiem šīfera nodošanai (2024)
- VARAM / LV portāls: Azbestu saturošā šīfera nodošanai var pieteikties arī Latvijas Goda ģimenes apliecības turētāji (2024)
- KEM / LV portāls: Latvijas Goda ģimenes aicinātas pieteikties azbestu saturošā šīfera bezmaksas nodošanai (2025)
- PVO: Guidelines for Drinking-water Quality, chemical fact sheet: Asbestos (2022)
- VVD / LV portāls: Gandrīz 8000 ziņojumu gadā (2026)
- PVO: Asbestos: elimination of asbestos-related diseases (faktu lapa, 11.08.2026)
Saturs pārbaudīts: 01.11.2026