Azbests un veselība

Eiropas Savienībā azbests ir klasificēts kā 1A kategorijas kancerogēns, un ar to saistīti līdz 78% no dalībvalstīs atzītajiem arodvēža gadījumiem.^[1] Slimības parādās pēc gadu desmitiem, tāpēc tās skar arī tos, kas ar azbestu strādāja sen.

Pēc PVO datiem darbā gūtā azbesta saskare katru gadu pasaulē izraisa vairāk nekā 200 000 nāves gadījumu, un tie ir vairāk nekā 70 % no visām ar darbu saistītajām vēža nāvēm. Visefektīvākais veids, kā šīs slimības novērst, ir pārtraukt visu azbesta veidu lietošanu.^[2]

Kā azbests nonāk organismā

Organisms garās šķiedras nespēj ne sadalīt, ne izvadīt: imūnās šūnas (makrofāgi) tās nespēj pilnībā “apēst” jeb fagocitēt. Kaitējumu rada gan šķiedras mehāniskā iedarbība (audu kairinājums, rētošanās, patoloģiskas šūnas), gan ķīmiskā iedarbība un imunitātes izmaiņas.^[3] Par bīstamākajām uzskata garas un tievas šķiedras: garākas par 5 µm, tievākas par 3 µm un ar garuma un platuma attiecību lielāku par 3:1.^[3][5]

Vai ir droša deva?

Nē. ES direktīvā teikts, ka azbests ir kancerogēns visās devās un zinātniski nav iespējams noteikt robežvērtību, zem kuras tas neietekmētu veselību.^[1] Darba vietās noteiktā robežvērtība nav “drošā līmeņa” robeža. Tā ir kompromiss starp risku un tehniskajām iespējām.^[1] Risks pieaug līdz ar saskares ilgumu un intensitāti.^[5]

Saskaņā ar ES CLP regulu azbestam ir bīstamības apzīmējumi H350 (var izraisīt vēzi) un H372 (ilgstošas vai atkārtotas iedarbības rezultātā izraisa orgānu bojājumus).^[5]

Slimības

Kāpēc slimības parādās pēc gadiem

Laiku no saskares līdz slimības pazīmēm sauc par latento periodu. Azbesta slimībām tas parasti ir no 10 līdz 40 un vairāk gadiem.^[5][7]

Avoti: azbestoze^[6], pleiras plātnītes un mezotelioma^[5], plaušu vēzis^[7].

Tāpēc tas, ka pēc šīfera laušanas “nekas nenotika”, neko nepierāda.

Azbests un smēķēšana

Ja cilvēks, kas strādājis ar azbestu, smēķē, viņa plaušu vēža risks ir 9–10 reizes lielāks nekā nesmēķējošam kolēģim.^[3] Abu faktoru iedarbība reizinās.^[7] Mezoteliomu smēķēšana neietekmē.^[3] Arī Latvijas noteikumi paredz, ka darbiniekiem jāstāsta par azbesta pastiprināto ietekmi uz smēķētājiem.^[10]

Situācija Latvijā

Reālais skaits, visticamāk, ir ievērojami lielāks. Ja pacients bija pakļauts vairāku veidu putekļiem, piemēram, cementa un azbesta, kā Brocēnu šīfera ražotnē, viņu reģistrēja ar vispārīgu diagnozi “pneimokonioze”, nenorādot azbestozi.^[3]

Latvijā saslimstība ar mezoteliomu ir salīdzinoši zema, līdzīga kā citās valstīs bez azbesta raktuvēm. Taču gadījumus ir grūti saistīt ar ekspozīciju, jo vēl 2015. gadā tie praktiski netika saistīti ar arodu (atsevišķi apstiprināti tikai pēc nāves).^[3]

Azbestoze, mezotelioma, plaušu vēzis un pleiras slimības Latvijas arodslimību sarakstā ir kopš 2006. gada, bet balsenes audzējs ir atzīts kopš 1990. gadiem.^[5] Tomēr atzītās azbestozes rādītājs Latvijā bija tikai 0,3, kamēr Polijā tas bija 2,1 un Slovēnijā 14,9.^[5] Tas liecina par nepietiekamu diagnostiku, nevis par mazāku saslimstību. Arī 2024. gadā speciālisti norādīja, ka azbesta slimību diagnostika un saistīšana ar darba apstākļiem Latvijā faktiski nestrādā.^[11]

Veselības pārbaudes

Darba devējam jānodrošina obligātās veselības pārbaudes visiem, kas darbā saskaras ar azbestu.^[10] Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”:^[12][3]

• Biežums: reizi gadā, jo azbests ir kancerogēns.
• Speciālisti: arodslimību ārsts un otolaringologs.
• Izmeklējumi: pilna asins aina, ārējās elpošanas funkcija (spirometrija) un plaušu rentgens.
• Speciālisti iesaka uzraudzību turpināt arī pēc saskares beigām, jo latentais periods var būt 30–40 gadi.^[3][8]

Uzskaites datus un pārbaužu rezultātus darba devējs glabā 40 gadus pēc tam, kad saskare beigusies.^[10] Krūškurvja rentgens un datortomogrāfija var atklāt agrīnas izmaiņas, bet nesenu saskari tās neparāda, un pašas šķiedras attēlos nav redzamas.^[3]

Ko darīt pēc saskares

• Nekrīti panikā. Risks pieaug līdz ar saskares ilgumu un intensitāti, tāpēc pēc vienas īslaicīgas saskares tas ir mazs, taču ne nulle.^[5][8]
• Pastāsti ģimenes ārstam par saskari: kad, cik ilgi un kādos darbos. Medicīniskā uzraudzība ietver darba un slimību vēstures analīzi, elpošanas funkcijas testus un krūškurvja rentgenu.^[3]
• Ja smēķē vai esi smēķējis, jautā ārstam par plaušu izmeklēšanu ar mazas devas datortomogrāfiju. Starptautiskie eksperti to iesaka cilvēkiem ar azbesta saskari un smēķēšanas vēsturi.^[8]
• Pārtrauc saskari: turpmāk strādā mitri un ar P3 respiratoru vai uztici darbu speciālistiem.^[13]
• Atmet smēķēšanu. Kopā ar azbestu tā plaušu vēža risku palielina 9–10 reizes.^[3]
• Ej pie ārsta, ja ir ilgstošs klepus, pieaugošs elpas trūkums, sāpes krūtīs vai neizskaidrojams svara zudums.^[3]

Šī lapa ir izglītojoša un neaizstāj ārsta konsultāciju.