Many people today have a false perception of the hazards of asbestos containing materials which are installed in buildings in the United States. Asbestos in most building materials is an additive in a material at a fairly low percentage (usually in the range of 1% – 10%). Asbestos is not a health hazard to humans unless it becomes airborne and is inhaled. The vast majority of asbestos containing manufactured building materials are what the Occupational Safety and Health Administration (OSHA) calls “intact” materials. This means that the fibers of asbestos are bound in the matrix of the material and are not free to float in the air. On the other hand, if a person used a mechanical grinder or sander on the material, it would become “non-intact”. The matrix is destroyed or pulverized and the fibers are free to float in the air (and they will).
["Operations and Maintenance – Managing Asbestos in Place in Buildings', The Asbestos Institute, 2019]
Šī ir ļoti bīstama ilūzija. Namu īpašniekiem / apsaimniekotājiem nepietiek finanses ievērot šīs sarežģīti izpildāmās normas. Ja notiek demontāžas vai būvniecības darbi, cenu aptaujā vinnē tas kas devis viss zemāko cenu.
Ja būvdarbu koordinatori, būvdarbu veicēji vai santehniķi pareizi apsaimnieko azbesta atkritumus, mājas iedzīvotāji vai telpu lietotāji var atļauties nezināt par azbesta klātbūtni. Diemžēl, pēc savas 10 gadu darba pieredzes šajā jomā, varu apgalvot, ne pirmie ne otrie nenojauš par azbesta klātbūtni. Valda izteikti liela neizglītotība, šājā jautājumā, iedzīvotāju vidū.
Atšķirībā no parastajiem "ikdienas" putekļiem, ko redzam, ja pēc sausas vasaras dienas uzpūš vējs, mēs redzam putekļu mākoni. Savukārt, azbesta putekļi paliek nepamanīti. Viņi ir krietni vieglāki un gaisā lido nenosēžoties līdz pat 48 stundām.
Kamēr azbesta saturošs izstrādājums netiek aiztikts, lauzts vai drupināts kaitējuma nav. Bet tiklīdz, šīs vecās trubas sāka remontēt, notiek kolosāls vides piesārņojums un pat krietni lielāks par to ko rada celtnieki. Tie vismaz zina ko dara un veic azbesta putekļu koncentrācijas mazināšanas pasākumus. Savukārt, no vecuma izžuvuši un izkaltusī azbestu saturošā izolācija pati sāk drupt un piesārņot gaisu. Neinformēta persona var iegūt ne tikai smagu sava organisma piesārņojumu ar azbestu, bet arī pakļaut daudzus citas dzīvas būtnes šim riskam.
Izbraucot ārpus pilsētas bieži vien redzam būvgružu paliekas, piem. uz ceļiem, vai teiksim kaudzēs sabērtus. Lielākoties šādos būvgružos var būt kaitīgie atkritumi. Ar tiem aizber bedres. Ir redzēts, ka šīfera loksnes sadrupinātas ber uz autoceļiem. Uzpūšot vējam, saulē izkaltētie putekļi kļūst par ķīmisko ieroci! Piem. Santehniķi vai pat citreiz mājas apsaimniekotāji remontē siltummezglus, pat neapzinoties ka tas ir azbests. Daudzos pagrabos situāciju pasliktina, ka tur atrodas arī ventilāciju šahtas un azbesta izplatība un koncentrācija ir krietni lielāka, nekā var sākumā likties.
Azbests ir kaitīgs tikai tad, ja tas ir sadalīts atsevišķās šķiedrās un ja šķiedras nokļūst gaisā kā azbesta putekļi. Ja šīs šķiedras tiek ieelpotas, tās var izraisīt nopietnas slimības. Tomēr tas ļoti reti notiek ar cilvēkiem, kas nav bijuši saskarē ar augstām azbesta koncentrācijām. Tie galvenokārt ir cilvēki, kas regulāri strādā vai ir strādājuši ar azbestu.
Noteikti nē. Pretēji viss pieņemtajam apgalvojumam, ka kaitīgumam pakļauti tie cilvēki kas strādā ar azbestu, viss vairāk pakļauti ir tie kas nezin par šo kaitīgumu. Ja dzīvojamā mājā, bērnudārzā vai skolā cilvēki vairākus gadus elpo gaisu no ventilācijas šahtām vai staigā garām apkures sistēmām kurās ir azbests, tie paspēj ieelpot vairāk azbesta daļiņu, nekā īslaicīgi azbesta vidē strādājošs santehniķis. Ieelpotās azbesta daļiņas organisms nespēj pārstrādāt un izvadīt ārā. Notiek uzkrāšanās.
